RIGADIMD.LV

Leģendārā ģitārista, komponista, aranžētāja un ģitārspēles pedagoga Armanda Alkšņa paveiktajam ir bijusi un aizvien ir nozīmīga vieta Latvijas kultūras un īpaši rokmūzikas norisēs. Ilggadējs grupas „Credo” dalībnieks, pašlaik sava instrumentālās mūzikas projekta „Armandsound” vadītājs, solista Igo pavadošās grupas mūziķis un jaunu radošu ideju īstenotājs kopā ar ērģelnieci Ilonu Birģeli koncertprogrammās elektriskajai ģitārai un ērģelēm. Armands Alksnis sācis ģitārspēles apguvi pašmācībā desmit gadu vecumā. 1978. gadā absolvējis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Stīgu instrumentu nodaļas Ausmas Ābeles Kontrabasa klasi. Būdams vēl Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas audzēknis, kopā ar skolas biedriem Juri Kulakovu, Ainaru Ašmani un Andri Reini izveido progresīvā roka grupu „ARKA”. Grupa aranžē akadēmiskās mūzikas klasikas skaņdarbus un veido apdares ārzemju mūziķu – Billija Kobama, Rika Veikmana, grupas „Emerson, Lake & Palmer” u.c. skaņdarbiem, kas tā laika Latvijas mūzikā ir kas jauns un nebijis. 1980. gadā Armands Alksnis pievienojas Liepājas grupai „Credo”, kur viņa virtuozā ģitārspēle ienes jaunas krāsas grupas skanējumā. Top arī pirmās nozīmīgās Armanda Alkšņa kompozīcijas. Turpmāk viņa dziesmas un instrumentālie skaņdarbi regulāri ir grupas „Credo” repertuārā. Zīmīga ir grupas „Credo” mūziķu sadarbība ar Raimondu Paulu no 1981. gada līdz pat šodienai. Jau R.Paula 45.jubilejas koncertos „Credo” atskaņo Maestro nopietnu intelektuālā roka kompozīciju „Spēļu nakts Duntes krogā”. Vēlākajos gados grupa izpilda R.Paula dziesmas un dziesmu ciklus „Austrumu motīvi” un „Melnais kliedziens”. „Melnais kliedziens” atskaņots arī R.Paula 75. jubilejas svinībās 2011. gadā kopā ar Liepājas simfonisko orķestri. Ikreiz Armands Alksnis apliecina savu meistarību ar pārdomātu, niansētu, emocionāli un tehniski bagātīgu ģitārspēli un daudziem skaņdarbu aranžējumiem. 2001. gadā klausītāji un skatītāji ar savu balsojumu novērtē „Credo” izpildīto Armanda Alkšņa dziesmu „Cita tautasdziesma”, kas piedalās Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē un iekļūst finālistu skaitā. Dziesmas ierakstā pieaicināts arī vijolnieks Raimonds Ozols, bet kokli spēlē Uģis Prauliņš. Dziesma piedzīvo dažādus atskaņojumus, to izpilda arī kori, savukārt horeogrāfe Žanna Kļava izveido deju tautas deju kolektīviem. Tāpat klausītāju balsojums ļauj gūt panākumus Latvijas Radio 2 dziesmu aptaujā „Muzikālā banka” A.Alkšņa dziesmām „Vējā” un „Tur aiz mākoņiem ir saule”, ko autors kopā ar apvienoto jauniešu kori izpilda XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Jauniešu koru koncertā. Armanda Alkšņa vārds un viņa ģitārspēle saistāma arī ar Uģa Prauliņa 1986. gadā izveidoto progresīvā roka grupu „Vecās mājas”. Izpildot gan folkroku, gan smago roku un ārtroku, grupa ir spilgta un nozīmīga vienība Latvijas rokmūzikas vēsturē. Līdzās U.Prauliņa kompozīcijām „Vecās mājas” atskaņo arī tehniski virtuozus un emocionāli piesātinātus Armanda Alkšņa instrumentālos skaņdarbus. Armands Alksnis allaž meklē un atrod jaunas muzikālas idejas, kas iegūst klausītāju atzinību. 2000. gadā kopā ar komponistu un pianistu Helviju Stengrēvicu top interesants projekts – populāru klasisko melodiju apdares roka versijā, kas izdotas albumā „Class X”. Armands Alksnis muzicē arī grupās „Prove” un „Satori”. Bijusi sadarbība ar grupu „Marana” un Rīgas Kamermūziķiem Normunda Šnē vadībā. Piedalījies Vokāli simfoniskās mūzikas koncertā Andra Veismaņa vadībā un ar Uģi Prauliņu, Mārtiņu Klišānu un Rīgas Doma zēnu kori kopdarbā „Odi Et Amo” (aut.U.Prauliņš). Koncertos, projektos un ierakstu sesijās Armands Alksnis sadarbojies ar komponistiem - Raimondu Paulu, Juri Kulakovu, Mārtiņu Braunu, Uģi Prauliņu, Valtu Pūci, Jāni Strazdu; dziedātājiem – Igo, Alex, Andri Ērgli, Aivaru Brīzi, Fēliksu Ķiģeli, Jāni Bukumu, operdziedātāju Lauru Bulavu (Teivāni) un vēl ļoti daudziem citiem mūziķiem. Koncertējis un savu ģitārspēles meistarību demonstrējis ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Ar grupu „Credo” muzicējis Vācijā, Vjetnamā un Kongo; ar instrumentālo grupu „Satori” piedalījies starptautiskos džeza festivālos Kauņā un Klaipēdā; ar folkroka grupu „Vecās Mājas” koncertējis starptautiskos festivālos ASV, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Nīderlandē; ar Igo un pavadošo grupu – Nīderlandē un Beļģijā. Sākums vēl vienam Latvijā nebijušam un klausītāju novērtētam muzikālam eksperimentam ir Armanda Alkšņa un ērģelnieces Ilonas Birģeles 2017. gadā aizsāktā radošā sadarbība. Tā sākas ar Uģa Prauliņa radītā jaundarba „Dialogi” (2012.) atskaņojumu, kas veltīts Armanda Alkšņa elektriskajai ģitārai un ērģelēm. Turpmāk A.Alksnis un I.Birģele veido vairākas kopīgas koncertprogrammas, kurās skan gan pasaules klasiķu, gan mūsdienu laikmetīgās mūzikas komponistu, gan arī Armanda Alkšņa instrumentālo skaņdarbu pārlikumi ērģelēm un elektriskajai ģitārai. Duets koncertējis 16. Starptautiskajā Liepājas Ērģeļmūzikas festivālā, Latviešu mūzikas festivālā „Latvijas Rudens” Rīgas Doma katedrālē, VI Vēsturisko ērģeļu svētkos, kā arī Latvijas Dievnamos. 2013. gadā top Armanda Alkšņa oriģināla žanra un formas lieldarbs – vikingu roksāga „Senā Kursa", kas piedzīvo pirmatskaņojumu Grobiņā – vēsturisko notikumu norises vietā. Šajā projektā A.Alksnis novatoriski savieno rokmūzikas un opermūzikas dziedājumus; rokmūzikas un tautas instrumentus un dūdu grupu. Par šo darbu iegūta Mūzikas ierakstu gada balva „Zelta mikrofons 2014” kā labākais koncertuzveduma, teātra un kino mūzikas albums. Tāpat par šo darbu Armands Alksnis saņēmis Latvijas Kultūras Ministrijas īpašo balvu un arī Latvijas Metāla mūzikas gada balvu kā 2014. gada labākais mūziķis. 2017. gadā koncertuzvedumu piedzīvo roksāgas turpinājums „Atkal Kursā”, kas izdots 2022. gadā. Armands Alksnis ir vairāk kā 100 dziesmu un instrumentālu skaņdarbu autors. Viņš aizvien turpina realizēt idejas instrumentālās mūzikas projektā „Armandsound” un raksta dziesmas dažādiem izpildītājiem. Savām dziesmām allaž izvēlas dziļus un emocionālus tekstus (A.Čaks, O.Vācietis, L.Briedis, V.Toma, J.Peters, P.Brūvers O.Ulmanis, K.Elsbergs, I.Zandere u.c.). Īpaši interesējas par mūsu senatni, baltu tautu gaitām un to atainojumu latviešu dzejā, radot dziesmas, kurās atspoguļots senā karavīra tēls. Tāpat Armands Alksnis ir pieprasīts ierakstu sesiju mūziķis, piedalījies neskaitāmos projektos, TV pārraižu ierakstos un regulāri piedalās atbalsta un labdarības akcijās. 2006. gadā absolvē RPIVA Populārās un džeza mūzikas nodaļu, iegūstot Mūzikas skolotāja kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu Izglītībā, bet 2009. gadā – maģistra grādu Mūzikas pedagoģijā. Studiju laikā tiek veikts pētījums „Elektriskās ģitāras spēles paņēmienu apguve jauniešu vecumposmā”, kas tiek augstu novērtēts un publicēts RPIVA Zinātnisko rakstu II sējumā „Mūzikas pedagoģija” (Rīga: RPIVA, 2011), un ieteikts izmantošanai ikdienas darbā arī citiem ģitārspēles pasniedzējiem. Pedagoga darbu sācis 1989. gadā Liepājas pilsētas kultūras namā, kur ir ģitārspēles skolotājs. 1996. gadā turpina pedagoga gaitas un kopā ar citiem zināmiem mūziķiem veido rokmūzikas nodaļu Rīgas 100. vidusskolā, kas tolaik ir pirmā un vienīgā vieta Latvijā, kur jaunieši var apgūt populāro mūziku, blūzu, roku un džezu. Vēlāk ir ģitārspēles skolotājs J.Dūmiņa Baldones Mūzikas skolā un Rīgas 45. vidusskolā, kur strādā aizvien. Būdams zinošs, aizrautīgs un azartisks, A.Alksnis ir pieprasīts ģitārspēles pedagogs, kurš motivē un aizrauj audzēkņus, katram atrodot individuālu pieeju. To apliecina jauniešu sasniegumi dažādos konkursos, skatēs, kā arī daudzu jauno ģitāristu turpmākās muzikālās gaitas dažādās grupās. Armanda Alkšņa ģitārspēles rokraksts ir atšķirīgs un ne ar vienu nesajaucams, muzikālās idejas – daudzkrāsainas un aktuālas, ģitāras spēle – suģestējoša un klausītājus aizraujoša. Viņa meistarību novērtējuši gan klausītāji, gan festivālu un konkursu žūrijas. Savukārt žurnālisti un populārās mūzikas apskatnieki viņu dēvē par vienu no visu laiku Latvijas izcilākajiem un spilgtākajiem ģitārspēles meistariem. 55 no saviem 65 dzīves gadiem veltījis ģitārspēles noslēpumu izzināšanai un spēles prasmju pilnveidošanai, bet 30 gadus – pedagoģiskajam darbam. 2023.gada 4. aprīlī Armands Alksnis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā (par nopelniem kultūrā un nozīmīgu ieguldījumu mūzikas pedagoģijā) iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.